Lietoto terminu skaidrojums.

Par valsts tiešo pārvaldi

Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka Ministru kabinetam padotās valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un valsts pārvaldes darbības pamatnoteikumus. Latvijas Republika ir sākotnējā publiskā persona un valsts pārvaldes jomā darbojas ar tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestāžu starpniecību. Tiešās pārvaldes iestādes pārstāv Latvijas Republiku. Latvijas Republika ir atbildīga par tiešās pārvaldes iestāžu darbību.

Iestāde — institūcija, kura darbojas publiskas personas vārdā un kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finansu līdzekļi tās darbības īstenošanai un ir savs personāls;

Tiešā pārvalde — Latvijas Republikas kā sākotnējās publiskās personas iestādes un amatpersonas;

Ministru kabinets īsteno padotību pār valsts pārvaldes organizāciju (institucionālā padotība) un pār valsts pārvaldes funkciju pildīšanu (funkcionālā padotība). Ministru kabinets padotību īsteno ar atsevišķa Ministru kabineta locekļa starpniecību. Ministru kabineta loceklis padotību īsteno tieši vai ar tiešās pārvaldes iestādes, tās struktūrvienības vai amatpersonas starpniecību. Padotību īsteno pakļautības vai pārraudzības formā.

Pakļautība nozīmē - augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības dot rīkojumu zemākai iestādei vai amatpersonai, kā arī atcelt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmumu. Pakļautības iestādes ir tādas iestādes, kuras atbilst šiem nosacījumiem;

Pārraudzība nozīmē - augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu. Pārraudzības iestādes ir tādās iestādes, kuras atbilst šiem nosacījumiem.

Tiešās pārvaldes institucionālo sistēmu veido Ministru kabinets. Tas izveido, reorganizē un likvidē tiešās pārvaldes iestādi, pamatojoties uz likumu vai pēc savas iniciatīvas, ievērojot valsts pārvaldes principus. Izveidojot tiešās pārvaldes iestādi, tas nosaka Ministru kabineta locekli, kura padotībā attiecīgā tiešās pārvaldes iestāde atrodas. Tiešās pārvaldes iestādes darbību reglamentē Ministru kabineta apstiprināts nolikums. Tiešās pārvaldes iestādi vada tās vadītājs, tas organizē iestādes funkcijas pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu. Tiešās pārvaldes iestādes vadītājs veic attiecīgā Ministru kabineta locekļa dotos uzdevumus, iestādes nolikumā noteiktos pienākumus, kā arī citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un atbild par to izpildi. Ministrija ir attiecīgās valsts pārvaldes nozares vadošā (augstākā) iestāde.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 4. panta pirmā daļa nosaka, ka Latvijas Republika kā sākotnējā publiskā persona valsts pārvaldes jomā darbojas ar tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestāžu starpniecību.

Tiešās pārvaldes institucionālā sistēmā neietilpst tiesu varas un likumdošanas varas institūcijas un to veidotās iestādes.

Tiešās pārvaldes institucionālā sistēma tiek nodalīta no pastarpinātās pārvaldes sistēmas.

Iestādes, kuras ietilpst tiešās pārvaldes sistēmā:

1. Ministrijas, īpašu uzdevumu ministru sekretariāti un Valsts kanceleja, kā nozaru vadošās (augstākās) iestādes attiecīgā Ministru kabineta locekļa padotībā.

2. Visas iestādes (izņemot valsts kapitālsabiedrības), kuras ir izveidojis Ministru kabinets Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. panta noteiktā kārtībā (izdodot attiecīgu Ministru kabineta rīkojumu), kuras atrodas Ministru kabineta locekļa padotībā un ir iekļautas ministriju, īpašu uzdevumu ministru sekretariātu un Valsts kancelejas nolikumos (t.sk. valsts aģentūras un publiskie nodibinājumi - Sabiedrības integrācijas fonds, Kultūrkapitāla fonds, Izglītības inovācijas fonds (šobrīd nav izveidots)).

3. Ar likumu izveidotās tiešās pārvaldes iestādes Ministru kabineta padotībā, ko realizē ar Ministru kabineta locekļa starpniecību (Ministru prezidenta padotībā - Valsts civildienesta pārvalde, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Informācijas analīzes dienests – tiek veidots, Tieslietu ministra padotībā - Satversmes aizsardzības birojs un Valsts zemes dienests).

Iestādes, kuras neietilpst tiešās pārvaldes sistēmā:

4. Atvasināto publisko tiesību juridiskas personas (augstskolas, pašvaldības, brīvostu pārvaldes);

5. Atvasināto publisko tiesību juridisko personu izveidotās iestādes, t.i. - pašvaldību un augstskolu izveidotās iestādes.

6. Ar likumu izveidotās iestādes ārpus Ministru kabineta padotības (Nacionālā radio un televīzijas padome, Centrālā vēlēšanu komisija, Valsts cilvēktiesību birojs, Latvijas Banka).

7. Latvijas Republikas orgāni, kas minēti Satversmē (Valsts prezidents, Saeima, Ministru kabinets, Valsts kontrole), kā arī Valsts prezidenta un Saeimas veidotās iestādes.

Par informācijas atlases iespējām

Datu bāzē tiešās pārvaldes iestādes Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē tiek ievietotas sadaļās – augstākās valsts tiešās pārvaldes iestādes (ministrijas, sekretariāti, Valsts kanceleja), pakļautības iestādes un pārraudzības iestādes. Ievērojot to, ka atsevišķos gadījumos valsts kapitālsabiedrības (valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību un valsts akciju sabiedrības) veic funkcijas, kas ir piederīgas valsts tiešās pārvaldes iestādēm, kā arī ir vairākas iestādes ar neskaidru statusu, - datu bāze ir paplašināta uzskaitot arī šīs iestādes. Augstākās valsts tiešās pārvaldes iestādes, kopā ar pakļautībā un pārraudzībā esošām iestādēm, kā arī atsevišķiem izņēmumiem veido tiešo valsts pārvaldi.

Šajā attēlā ir norādītas tās atlases formas, kurās tiek ievietotas iestāde, kuras atbilst valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem tiešās pārvaldes iestādes pazīmēm. Iestādes atrodas Ministru kabineta, tās locekļa pakļautībā vai pārraudzībā, kas ir divas dažādas padotības formas.

Šajā attēlā ir norādītās tās atlases formas, kurās tiek ievietotas iestādes, kuras nav valsts tiešās pārvaldes iestāde saskaņā ar juridiskiem kritērijiem. Tomēr ņemot vērā veicamās funkcijas un sniegtos pakalpojumus dažām no tām ir valsts tiešās pārvaldes iestāžu pazīmes. Šīs iestādes galvenokārt atrodas Ministru kabineta funkcionālā padotībā.

Publiskās personas darbība privāto tiesību jomā tiek organizēta, ja nepieciešams veikt darījumus, kas nepieciešami tās darbības nodrošināšanai, ja tiek sniegti publiskie pakalpojumi vai tiek veikta komercdarbība. Komercdarbības veikšanai publiska persona saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāldaļām un kapitālsabiedrībām” dibina komercsabiedrību.

Valsts kapitālsabiedrība – kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder valstij;

Valsts kapitālsabiedrības dibinātājs – ir valsts Ministru kabineta personā, kas izdot rīkojumu par valsts kapitālsabiedrības dibināšanu;

Šajā attēlā ir norādīta tā atlases forma, kurā tiek ievietotas iestādes, kuras nav valsts tiešās pārvaldes iestāde, bet atsevišķos gadījumos ir minētās ministriju nolikumos, kā padotībā esošās iestādes, tātad formāli atbilst valsts tiešās pārvaldes iestāžu kritērijiem. Šīs iestādes atrodas Ministru kabineta funkcionālā padotībā.

Šajā attēlā ir norādīta tā atlases forma, kurā tiek ievietotas iestāde, kuru nolikumi, vai normatīvie akti, uz kuru pamata iestāde ir izveidota neatbilst valsts pārvaldes iekārtas likuma kritērijiem. Šī datu bāzes sadaļa pašlaik ir apjomīgākā, bet mērķis būtu samazināt to iestāžu skaitu, kuru statuss ir neskaidrs, viennozīmīgi nodalot valsts tiešo pārvaldi no publiskās personas darbības privāto tiesību jomā. Šīs iestādes var atrasties gan Ministru kabineta funkcionālā padotībā, gan arī institucionālā padotībā.

Par publiski ticamu informāciju.

Publiski ticamas informācijas jēdziens ir nepietiekami definēts, normatīvajos aktos un citos dokumentos galvenokārt tiek runāts par publisku informāciju, tādu, kas bez īpašiem nosacījumiem ir pieejama sabiedrībai. Savukārt ticama informācija ir tāda, kurai tās izmantotājs var uzticēties. Alternatīvs jēdziens ir oficiāla informācija.

Piemēram, Konsulārajā reglamentā, kā arī 1937. gada Zemesgrāmatu likuma 1. panta formulējums “Zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība.”, liecina ka publiska ticamība tiek interpretēta kā tiesiski nostiprināta, notariāla informācija.

Turpretī “Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības noteikumi”, šo terminu interpretē kā tiesības jebkurai personai bez ierobežojuma iepazīties ar reģistriem.

Tāpēc vadoties no šiem skaidrojumiem par publisku ticamu uzskatīsim tādu informāciju, kura ir bez īpašiem nosacījumiem pieejama un pārbaudāma.

Savukārt valsts pārvaldes iekārtas datu bāzei saskaņā ar valsts pārvaldes iekārtas likuma 14. panta piektās daļas nosacījumiem “Internetā publicētais datu bāzei ir publiska ticamība” ir jābūt pieejamai sabiedrībai bez ierobežojumiem un tajā esošo informāciju jābūt pārbaudāmai.

Par iekšējo normatīvo aktu veidiem.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 73. pantu publiskās personas orgāns un amatpersona savas kompetences ietvaros izdod iekšējos normatīvos aktus par:

- iestādes uzbūvi un darba organizāciju (nolikums, reglaments);

- struktūrvienības uzbūvi un darba organizāciju (reglaments);

- ārējo normatīvo aktu vai vispārējo tiesību principu piemērošanu (instrukcija);

- normatīvajos aktos piešķirtās rīcības brīvības izmantošanu, nosakot vienveidīgu rīcību vienādos gadījumos (ieteikumi). No šiem ieteikumiem atsevišķos gadījumos var atkāpties, to īpaši pamatojot;

- uzvedības noteikumiem iestādēs;

- pārvaldes lēmuma pieņemšanas procedūru, pārvaldes amatpersonu un citu darbinieku pienākumu pildīšanu, uzvedību, darba drošību iestādē, kā arī citiem jautājumiem, kas attiecas uz iestādēs darbību;

Iekšējo normatīvo aktu izdošanas kompetenci, saturiskos noteikumus, spēkā stāšanos un spēkā esamību nosaka to saturs, nevis nosaukums.